Find the Truth

In the Pāli Suttas and Vinaya

settings

{{table.suttaCol}} {{table.readCol}} {{table.titleCol}} {{table.wordsCol}} {{table.countCol}} {{table.mrCol}} {{table.linksCol}} {{table.typeCol}} {{table.quoteCol}}
{{table.wordCol}} {{table.textsCol}} {{table.matchesCol}} {{table.linksCol}}

{{results.variantsForLabel}}

Variants 1/2 columns Dictionary Multi-select Compass Help

Note:Translations, dictionaries and commentaries were not made by the Blessed One.Cross-check with Pali in 4 main nikayas.

  • Saṁyutta Nikāya 22.7Verbundene Lehrreden 22.7
  • 1. Nakulapituvagga1. Das Kapitel mit Nakulas Vater

UpādāparitassanāsuttaUnruhe durch Ergreifen

Sāvatthinidānaṁ.
sāvatthinidānaṁ → sāvatthiyaṁ (bj) | sāvatthinidānaṁ upādāparitassanañca → (pts) | sāvatthinidānaṁ → sāvatthiyaṁ tatra kho (th)
In Sāvatthī.

“Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādāaparitassanañca.
desessāmi → desissāmi (bj) | desessāmi anupādāaparitassanañca → desissāmi anupādānaaparitassanañca (sya-all); dessissāmi anupādāaparitassanaṁ ca (pts) | upādāparitassanañca → upādāna (bj: syā, sī.pævi, sī.pavi) | anupādāaparitassanañca → anupādāna (bj: syā, sī.pævi, sī.pavi) | anupādā-aparitassanaṁ → S3 anupādāna always (pts note)
„Mönche und Nonnen, ich werde euch lehren, wie Ergreifen zu Unruhe führt, und wie Nicht-Ergreifen zur Freiheit von Unruhe führt.
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.
manasi karotha → manasikarotha (th) | sādhukaṁ → sādhukam (pts)
Hört zu und gebraucht den Geist gut, ich werde sprechen.“

“Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
evaṁ → evam (pts)
„Ja, Herr“, antworteten sie.
Bhagavā etadavoca:
etadavoca → etad avoca kathaṁ (pts)
Der Buddha sagte:

“Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti?
upādāparitassanā → upādānaparitassanā (sya-all) | kathañca → ca (pts) | upādāparitassanā → upādā-paritassanā (pts)
„Und wie führt Ergreifen zu Unruhe?
Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto
ariyānaṁ → ariyānam (pts) | sappurisānaṁ → sappurisānam (pts)
Da hat ein ungebildeter gewöhnlicher Mensch die Edlen nicht gesehen und ist in der Lehre der Edlen nicht bewandert und geschult. Er hat keine wahren Menschen gesehen und ist in der Lehre der wahren Menschen nicht bewandert und geschult.
rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ.
rūpasmiṁ → rupasmiṁ (pts) | rūpaṁ → rūpam (pts)
Er betrachtet Form als das Selbst, das Selbst als etwas, das Form hat, Form als im Selbst oder das Selbst als in der Form.
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti.
rūpaṁ → S1-3 rūpa (pts note)
Aber diese seine Form verfällt und geht zugrunde,
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
rūpavipariṇāmānuparivatti → S1-3 rūpa- (pts note) | rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → rūpavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th) | viññāṇaṁ → viññāṇam (pts)
und das Bewusstsein heftet sich an das Zugrundegehen der Form.
Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
rūpavipariṇāmānuparivattijā → vedanāvipariṇāmānuparivattajā (pts) | rūpavipariṇāmānuparivattijā → parivattajā (bj: sīmu8, PTS) | tassa → S3 inserts nāma (pts note) | rūpavipariṇāmānuparivattajā → B -parivattijā always (pts note) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th) | cittaṁ → cittam (pts)
Unruhe, die aus dem Anheften an das Zugrundegehen der Form geboren wird und gemäß den natürlichen Gesetzmäßigkeiten entsteht, hält seinen Geist gefangen.
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
ca → S3 upādāyaṁ (pts note) | apekkhavā → apekhavā (pts)
Wenn sein Geist sich anheftet, wird er durch Ergreifen furchtsam, enttäuscht, besorgt und unruhig.

Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ.
vedanaṁ → vedanam (pts) | attānaṁ → attānam (pts)
Er betrachtet Gefühl als das Selbst …
Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
vedanāpariṇāmaññathābhāvā → S1-3 omit bhāvā (pts note) | vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → vedanāvipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th) | vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti → vedanāpariṇāmaññathābhāvā vedanāpariṇāmānuparivatti (pts)
Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th) | vedanāvipariṇāmānuparivattijā → vedanāvipariṇāmānuparivattajā (pts)
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
apekkhavā → apekhavā (pts)

Saññaṁ attato samanupassati …pe…
attato samanupassati → (bj)
Er betrachtet Wahrnehmung als das Selbst …

saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ.
attānaṁ → attānam (pts)
Er betrachtet Willensbildungsprozesse als das Selbst …
Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā → saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā (bj); saṅkhāravipariṇamaññathābhāvā (pts) | saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (sya-all)
Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā → saṅkhāravipariṇāmānuparivattajā (pts) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th) | cittaṁ → cittam (pts)
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
apekkhavā → apekhavā (pts)

Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.
viññāṇaṁ → viññāṇam (pts) | attānaṁ → attānam (pts) | viññāṇasmiṁ → viññāṇasmim (pts)
Er betrachtet Bewusstsein als das Selbst, das Selbst als etwas, das Bewusstsein hat, Bewusstsein als im Selbst oder das Selbst als im Bewusstsein.
Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti.
viññāṇaṁ → viññāṇam (pts)
Aber dieses sein Bewusstsein verfällt und geht zugrunde,
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā → viññāṇapariṇāmaññāthābhāvā (pts) | viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → viññāṇavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th)
und das Bewusstsein heftet sich an das Zugrundegehen des Bewusstseins.
Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
viññāṇavipariṇāmānuparivattijā → viññāṇavipariṇāmānuparivattajā (pts) | tassa → tasmiṁ (bj: sī.pævi, sī.pavi) | tassa → S1-3 tasmiṁ (pts note) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th) | cittaṁ → cittam (pts)
Unruhe, die aus dem Anheften an das Zugrundegehen des Bewusstseins geboren wird und gemäß den natürlichen Gesetzmäßigkeiten entsteht, hält seinen Geist gefangen.
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
apekkhavā → apekhavā (pts)
Wenn sein Geist sich anheftet, wird er durch Ergreifen furchtsam, enttäuscht, besorgt und unruhig.
Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.
upādāparitassanā → upādānaparitassanā (sya-all) | upādā-paritassanā → S1-3 upādāya- (pts note)
So führt Ergreifen zu Unruhe.

Kathañca, bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti?
anupādāaparitassanā → anupādānaaparitassanā (sya-all) | anupādāaparitassanā → anupādā aparitassanā (bjt) | kathañca → kathañ ca (pts) | anupādāaparitassanā → anupādā-aparitassanā (pts)
Und wie führt Nicht-Ergreifen zur Freiheit von Unruhe?
Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto
ariyānaṁ → ariyānam (pts)
Da hat ein gebildeter edler Schüler die Edlen gesehen und ist in der Lehre der Edlen bewandert und geschult. Er hat wahre Menschen gesehen und ist in der Lehre der wahren Menschen bewandert und geschult.
na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ.
rūpaṁ → rūpam (pts)
Er betrachtet nicht Form als das Selbst, das Selbst als etwas, das Form hat, Form als im Selbst oder das Selbst als in der Form.
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti.Wenn dann diese seine Form verfällt und zugrunde geht, Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → rūpavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th)
heftet sich das Bewusstsein nicht an das Zugrundegehen der Form.
Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
na rūpavipariṇāmānuparivattijā → rūpavipariṇāmānuparivattajā (pts) | cittaṁ → cittaṁ na (pts) | tassa → B inserts na omitting it after cittaṁ here and further on (pts note) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th)
Unruhe, die aus dem Anheften an das Zugrundegehen der Form geboren wird und gemäß den natürlichen Gesetzmäßigkeiten entsteht, hält seinen Geist nicht gefangen.
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
na cevuttāsavā → na ceva uttāsavā (bj, sya-all, pts1ed, mr); na ca uttāsavā (bj) | ca → (bj, sya-all, pts) | cevuttāsavā → ceva uttāsavā (pts) | ca apekkhavā → apekhavā (pts) | uttāsavā → na cevuttāsavā (bj: sīmu8); na ca uttāsavā (bj: sī.pævi, sī.pavi) | cevuttāsavā → na ceva uttāsavā (cck: pī. ka.) | ceva → S1-3 ca (pts note)
Wenn sein Geist sich nicht anheftet, wird er nicht durch Ergreifen furchtsam, enttäuscht, besorgt oder unruhig.

Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ.
vā → S1-3 omit vā here and further on (pts note) | vedanaṁ → vedanam (pts) | vedanāvantaṁ → vedanāvantam (pts)
Er betrachtet nicht Gefühl als das Selbst …
Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → vedanāvipariṇamānuparivattiviññāṇam (pts) | vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → vedanāvipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th)
Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
na vedanāvipariṇāmānuparivattijā → vedanāvipariṇāmānuparivattajā (pts) | cittaṁ → cittaṁ na (pts) | na vedanāvipariṇāmānuparivattijā → vedanā vipariṇāmānuparivattijā (bjt) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th)
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
cevuttāsavā → ceva uttāsavā (bj, sya-all, pts) | ca → (bj, sya-all) | na ca → ni (pts) | ca apekkhavā → apekhavā (pts)

Na saññaṁ …pe… na saṅkhāre attato samanupassati,
saññaṁ → S1-3 saññāya (pts note)
Er betrachtet nicht Wahrnehmung als das Selbst …

na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ;
attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ → saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ (SC error: MS 2005 and the other editions) | na → na saṅkhāravantaṁ attānaṁ na (bj); na saṅkhāravantaṁ vā attānam na (pts) | vā attānaṁ na saṅkhāravantaṁ → (bj, pts)
Er betrachtet nicht Willensbildungsprozesse als das Selbst …
na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ.
saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ → attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ (SC error: MS 2005 and the other editions)
Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → saṅkhāravipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th)
Tassa na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā → saṅkhāravipariṇāmānuparivattajā (pts) | cittaṁ → cittaṁ na (pts) | na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā → saṅkhāra vipariṇāmānuparivattijā (bjt) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th)
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
cevuttāsavā → ceva uttāsavā (bj, sya-all, pts) | ca → (bj, sya-all, pts) | ca apekkhavā → apekhavā (pts)

Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ …pe…
pe → spelled out in full (bjt) | viññāṇaṁ → viññāṇam (pts) | viññāṇavantaṁ → viññāṇavantam (pts) | attānaṁ → attānam (pts)
Er betrachtet nicht Bewusstsein als das Selbst, das Selbst als etwas, das Bewusstsein hat, Bewusstsein als im Selbst oder das Selbst als im Bewusstsein.
tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti.
viññāṇaṁ → viññāṇam (pts)
Wenn dann dieses sein Bewusstsein verfällt und zugrunde geht,
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti.
viññāṇaṁ → viññānaṁ (pts) | viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā → viññāṇa vipariṇāmaññathābhāvā (bjt) | viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ → viññāṇavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṁ (th)
heftet sich das Bewusstsein nicht an das Zugrundegehen des Bewusstseins.
Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti.
na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā → viññāṇavipariṇāmānuparivattajā (pts) | cittaṁ → cittaṁ na (pts) | tassa → S1-3 insert taṁ; B having na as usual (pts note) | paritassanā dhammasamuppādā → paritassanādhammasamuppādā (th)
Unruhe, die aus dem Anheften an das Zugrundegehen des Bewusstseins geboren wird und gemäß den natürlichen Gesetzmäßigkeiten entsteht, hält seinen Geist nicht gefangen.
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
cevuttāsavā → ceva uttāsavā (bj, sya-all, pts) | ca → (sya-all, pts) | ca apekkhavā → apekhavā (pts)
Wenn sein Geist sich nicht anheftet, wird er nicht durch Ergreifen furchtsam, enttäuscht, besorgt oder unruhig.
Evaṁ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṁ hotī”ti.
aparitassanaṁ → aparitassanā (bj) | anupādā aparitassanaṁ → anupādānaaparitassanā (sya-all); anupādāaparitassanā (pts) | anupādā-aparitassanā → S1-3 anupādāya (pts note)
So führt Nicht-Ergreifen zur Freiheit von Unruhe.“

Sattamaṁ.
Sāvatthi → S1-3 add-tatra--voca--always (pts note) | sattamaṁ → sāvatthi upādā-paritassanañ ca (pts)

Principles · Rationale · Glossary · 6 Pali editions
MP3: Pali


Translations: English · Русский · Deutsch · Српски · ไทย